Kuldars Kirikals: Pašreizējā nekustamā īpašuma tirgū absolūtu labumu negūst neviens

(oriģinālais raksts laikrakstā “Äripäev”) Stabilais nekustamā īpašuma tirgus pirms koronavīrusa un kara krīzes tagad ir tāla pagātne. Tas ir neizbēgami, ka nemierīgie laiki ir devuši izteiktu impulsu cenu kāpumam, un neviens nevar paredzēt, kā tas beigsies. Pašreizējā situācijā var rasties priekšstats, ka attīstītāji vēlas gūt lielāku peļņu, taču patiesībā šobrīd tirgū neviena puse nav absolūtā ieguvēja, saka “Miston Capital” attīstības vadītājs Kuldars Kirikals. Pēc nesenajiem notikumiem nekustamā īpašuma attīstītājiem tiek pārmests, ka cenas ir pieaugušas līdz neprātīgam līmenim. Piemēram, “Miston Capital” jau pagājušajā vasarā sāka pakāpeniski paaugstināt cenas. Mēs bijām vieni no pirmajiem Pērnavā, kas spēra šādu soli. Protams, tas rada jautājumus un dažos gadījumos arī sašutumu, taču ir diezgan ierasts, ka sarežģītā ekonomiskā situācija izraisa cenu kāpumu gandrīz visās jomās. Tomēr cenas netiek paaugstinātas bez iemesla, bet gan vairāku faktoru sakritības dēļ. Ja pirms dažiem gadiem maksimālais cenu pieaugums bija aptuveni 5–8%, tad šobrīd vidējais pieaugums ir 30%. Šo situāciju krasi izjūt mājokļu pircēji, un nav pazīmju, ka tā varētu mainīties. Problēmu pamatā var būt augsts tirgus pieprasījums pēc jaunbūvēm, problēmas būvmateriālu piegādes ķēdēs un būvniecības speciālistu trūkums.

Daudz objektu, maz speciālistu

Valsts jau ilgu laiku veic vērienīgus publiskos iepirkumus, kas palielina būvniecības apjomus. Tā kā tirgus ir piesātināts ar publiskajiem iepirkumiem, ģenerāluzņēmēji dodas strādāt uz tiem, tādējādi samazinot darbinieku skaitu privātajā sektorā. Tāpēc ir liels pieprasījums pēc speciālistiem – vairāki ģenerāluzņēmēji Pērnavā stāsta, ka viņiem ļoti trūkst dažādu nozaru apakšuzņēmēju. Bet kā piesaistīt kvalificētu darbinieku, ja viņš ir aizņemts citā objektā? Šīs bažas savukārt ir par pamatu darba grafiku pagarināšanai un darbuzņēmēju izmaksu palielināšanai. Redzams, ka koronavīrusa izraisītā krīze ir radījusi paliekošas pārmaiņas arī cilvēku dzīvēs. Ja agrāk cilvēki pirka dzīvokli, piemēram, Tallinas centrā, tad tagad ir skaidrs, ka cilvēki pārceļas no lielākām pilsētām uz perifēriju. Piemēram, cilvēki sāk pirkt mājokļus Pērnavā, kur viņi var gan pavadīt vasaru, gan ērti strādāt attālināti. Darba devēji ir kļuvuši elastīgāki attiecībā uz darbu mājās, ļaujot daudziem cilvēkiem veikt ikdienas profesionālos darbus no otras valsts puses. Kur ir pieprasījums, tur ir arī lielāks piedāvājums, tāpēc mājokļu iegāde citās pilsētās ir veicinājusi nekustamo īpašumu būvniecību. Piemēram, šogad Pērnavā mēs būvējam 96 jaunus dzīvokļus, kas ir diezgan liels skaits tādai mazai pilsētai. Tas nozīmē, ka atkal būs bažas par darbaspēka trūkumu, kas savukārt atkal būtiski paaugstinās darbaspēka cenas.

Cenu panika mājokļu pircēju vidū

Nekustamā īpašuma tirgus pastāvīgi mainās, un pieprasījums joprojām ir augsts, tas nozīmē, ka nekustamais īpašums kļūst arvien nepieejamāks. Tas savukārt veicina tirgus aktivizēšanos, jo mājokļu pircēji vēlas iekļūt tirgū, pirms cenas vēl vairāk sadārdzinās.  Koronvīrusa izraisītās krīzes laikā cilvēkiem nebija daudz iespēju tērēt naudu, un tas radīja ievērojamus uzkrājumus. Tagad, kad inflācija ir augsta, daudzi ir sākuši pievērsties nekustamā īpašuma iegādei, lai aizsargātu savus ieguldījumus. Pēdējo gadu pieredze liecina, ka tas ir viens no drošākajiem veidiem, kā saglabāt un palielināt naudu. Noteikti neatbilst taisnībai viedoklis, ka pašreizējos apstākļos nekustamo īpašumu attīstītāji cenšas gūt milzīgu peļņu. Tā ir situācija, kurā neiegūst neviens. Tas sagādā grūtības gan ģenerāluzņēmējiem, gan piegādātājiem, gan attīstītājiem un klientiem.

Svarīga ir godīga un tieša saziņa

Sarežģītā situācijā ir īpaši svarīgi, lai starp nekustamā īpašuma aģentūrām, nekustamā īpašuma attīstītājiem un klientiem notiktu tieša un godīga saziņa. Piemēram, ja ir skaidrs, ka dzīvoklis nebūs gatavs laikā, klientam tieši jāpasaka iemesli, nevis jāslēpjas aiz piegādes problēmām. Mēs dzīvojam laikā, kad lielākoties visus materiālus var aizstāt. Ja bija plānots konkrēts produkts, bet tas nav pieejams, var piemeklēt analogus. Piemēram, ja ir panākta vienošanās par konkrētu parketa grīdas segumu, kas kāda iemesla dēļ nav pieejams, klientam ir jāpiedāvā tāda paša veida grīdas seguma kvalitatīvs aizvietojums. Attīstītāju uzdevums ir būt pēc iespējas pārredzamākiem attiecībā uz klientiem, lai visas puses saprastu viena otru un mājokļa iegādes process klientam būtu pēc iespējas patīkamāks. Neraugoties uz grūtajiem laikiem un lielo cenu kāpumu, pozitīvi ir tas, ka, pieņemot pārdomātus lēmumus, mājokļa iegādei nav jāpaliek kā tālam sapnim.

Aizdevuma atmaksa kļūst dārgāka

Protams, ir arī cilvēki, kas ir ļoti piesardzīgi attiecībā uz pašreizējo Euribor kāpumu. Mainīgie un neskaidrie apstākļi prasa racionālu pieeju, tas nozīmē, ka lēmums par aizdevumu tiek apsvērts vēl rūpīgāk nekā parastā ekonomiskā situācijā. Ir svarīgi, lai cilvēki, kas meklē mājokli, skaidri apdomātu savas vajadzības, piemēram, cik liels mājoklis viņiem patiešām ir nepieciešams un kādas varētu būt izmaksas laikā, kad nav stabilitātes arī par komunālo pakalpojumu rēķiniem. Pozitīvi ir tas, ka, ja mājokļa pircējam ir laba finansiālā situācija, nav problēmu saņemt aizdevumu bankā. Pirms 2009. gada ekonomiskās krīzes situācija bija citāda. Tajā laikā bankas kredīti bija daudz pieejamāki, un neviens tirgū pat nemācēja prognozēt, ka Euribor varētu tik strauji pieaugt. Mūsdienās nav grūti saņemt aizdevumu bankā, taču aizņemšanās ir kļuvusi daudz atbildīgāka, un, veidojot finanšu plānus, mājokļa pircēji raugās ilgtermiņā. Var rasties iespaids, ka attīstītāji un citas puses cenšas izmantot sarežģīto situāciju, lai palielinātu savu peļņu, taču ir skaidrs, ka, neraugoties uz lielajām naudas summām, kas apgrozās nekustamā īpašuma tirgū, pašreizējā situācijā neviens negūst absolūtu labumu. Strauji augošais nekustamā īpašuma tirgus rada satraukumu ikvienā, sākot no mājokļu pircējiem un beidzot ar attīstītājiem. Patlaban esošās augstās cenas un projektu kavēšanos ir ietekmējusi vairāku faktoru sakritība. Tomēr, pieņemot pārdomātus lēmumus, arī pašreizējā nekustamā īpašuma tirgū joprojām ir iespējams veikt veiksmīgus darījumus.   Rakstu laikrakstā “Äripäev” skatīt ŠEIT